IZ_kolazaKopā ar “Ilustrēto Zinātni” – intelektuālā piedzīvojumā

Tas atver lasītājam durvis uz vizuāli iespaidīgu progresīvas zinātnes un atklājumu pasauli, aptverot visdažādākās tēmas. Zinātne ir visur – gan lasītāju jautājumā, kā darbojas anestēzija, gan Visuma visattālākajā objektā, ko neviens no mums vēl nav redzējis. Tam visam pa vidu esam mēs – “Ilustrētās Zinātnes” starptautiskā redakcija. Vēlamies savam lasītājam, kurš aizraujas ar zinātni un atklājumiem, sniegt intelektuālu piedzīvojumu.  Arī Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz tautas labklājību orientētus projektus un radīt jaunus produktus. Par to visu turpmāk lasiet “Ilustrētajā Zinātnē”!

Ir atklājumi, kas baro intelektu un garu, un ir atklājumi, kas ir kā degviela cilvēces progresam un labklājībai. Tieši tāds ir žurnāls “Ilustrētā Zinātne”.

Anita

   Anita Kantāne, žurnāla "Ilustrētā Zinātne" galvenā redaktore
   ABONĒ: ILUSTRĒTĀ ZINĀTNE
   Seko līdzi žurnāla "Ilustrētā Zinātne" jaunumiem arī Facebook lapā!

 

 

 

 

Lasi fragmentus no iepriekšējo žurnālu numuriem!

Dzintars dārgāks par dārgakmeni
Aurore: Lāsma Gaitniece

Pēc kodolreaktora sprādziena Čornobiļas atomelektrostacijā noteikt precīzu radiācijas līmeni bija gandrīz neiespējami. Tas tik ļoti daudz reižu pārsniedza normu, ka neviens mēraparāts pat tuvu nerādīja patieso ciparu. Izņēmums bija mērierīces ar dzintara izolatoriem, kuras kaut aptuveni spēja noteikt radiācijas līmeni atomelektrostacijā.

Ja vajadzīga īsa atbilde uz jautājumu, kas ir dzintars – tie ir fosilizējušies dažādu koku sveķi, kas veidojušies pirms daudziem miljoniem gadu. To vecums var būt ļoti dažāds. Jaunākos sauc par kopāliem, vecākos – par dzintaru. Šis dabas materiāls sastopams daudzās vietās pasaulē, bet parasti nelielos daudzumos – sīku gabaliņu veidā.

 

Zemes vēsturē pazaudēts miljards
Autors: Nilss Halfdans-Hansens

Senie kontinenti un globāls leduslaikmets varētu būt pie vainas, kāpēc no zemeslodes vēstures grāmatas ir izrauts vairāk nekā viens miljards gadu. Ģeologi iemeslu meklē jau 150 gadus.

Džons Veslijs Pauels 1869. gadā devās kartēt tolaik vēl neizpētīto ainavu gar Grīnas un Kolorādo upēm ASV.

Upe bija ievedusi pētnieku milzīgajā Lielā kanjona aizā, kur viņš klintīs skaidri redzēja atsevišķus slāņus. Tie sastāvēja no smiltīm, māla un kaļķa, kas kopš planētas jaunības sagūluši cits uz cita un saglabājuši sevī zemeslodes dzīvības atliekas simtiem miljonu gadu laikā.

Taču Pauels atklāja, ka klinšu arhīvs ar Zemes vēsturi nav pilnīgs. Tur trūkst liela fragmenta.

 

Radioviļņi stāsta Visuma vēsturi
Autors: Mikels Meisters

Tuksnešainajā Karū apgabalā Dienvidāfrikā no zemes izlīdušas simtiem baltu sēņu. Vienlaikus 10 000 kilometru attālajā Austrālijas iekšienē, kur citkārt neaug pilnīgi nekas, slejas stalts egļu mežs.

Patiesībā Dienvidāfrikas baltās sēnes un Austrālijas egles nav nekāda brīnumaina dabas parādība. Tās ir cilvēka radītas antenas, kas visas kopā veido radioteleskopu SKA (Square Kilometre Array – Kvadrātkilometra tīkls).

Nākamajos desmit gados Dienvidāfrikā un Austrālijā sāks slieties tūkstošiem antenu: tas būs lielākais radioteleskops pasaulē. Antenas darbosies kā viena milzīga paraboliskā antena, kas uztvers signālus no visas Visuma vēstures.

 

Heroīnu pārdeva kā zāles pret klepu
Autore: Šarlote A. Kjēra

Heroīns ir viena no visspēcīgāko atkarību izraisošajām un nāvējošākajām eiforizējošām vielām pasaulē, bet 19. gadsimtā, kad šī viela tika atklāta, to legāli pārdeva kā pretsāpju līdzekli gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Heroīns tika atklāts 1874. gadā, britu ķīmiķim Čārlzam Romlejam Alderam Raitam eksperimentos savienojot morfīnu ar dažādām skābēm. Mērķis bija jaunas vielas radīšana, un, vairākas stundas vārot morfīnu ar etiķskābi, viņam izdevās radīt spēcīgāku morfīna versiju – diacetilmorfīnu.

Tikai 20. gadsimta 20. gados heroīns tika atzīts par nelikumīgu tādās valstīs kā Lielbritānija un ASV.

 

Pārvietošanas plānam jāglābj tauriņi
Autors: Jonass Grosens-Meldāls

Tauriņi ir jutīgi pret ļoti nelielām pārmaiņām vidē un tūlīt uz tām reaģē. Tāpēc tauriņu daudzums ir labs ekosistēmas veselības indikators. Mūsdienās pastāv aptuveni 20 000 tauriņu sugu, taču to skaits samazinās biedējošā ātrumā.

2010. gadā Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) ziņojums atklāja, ka ir apdraudētas 38 no 482 Eiropas tauriņu sugām, bet 44 sugas ir gandrīz apdraudētas.

Pēc dažiem gadu desmitiem tauriņi pat var iznīkt. Tās būtu atvadas ne tikai no plīvojoša skaistuma un svarīga apputeksnētāja, bet arī vienas no dabas elegantākajām lidošanas tehnikām. Zinātnieki ir sagatavojuši glābšanas plānu.

 

Rijīgais ložņa, kas seko cilvēkam
Autori: Jonass Grosens-Meldāls, Anita Kantāne

Zinātnieki meklē veidus, kā apstādināt Spānijas kailgliemezi. Tas var pāroties ar citām sugām, un izcilā anatomija padara to neuzvaramu. Lielākā Spānijas kailgliemežu radītā problēma reizē ir arī šī dzīvnieka panākumu atslēga: tas ir visēdājs rīma. Kad dārzā iekļūst Spānijas kailgliemezis, tiek aprīts itin viss – no kāpostiem un dārzeņiem līdz garšaugiem, krāšņumaugiem un augļiem. Viņš graužas caur dārzu un vairojas ne jau gliemeža ātrumā.

Spānijas kailgliemezis Skandināvijā pirmo reizi parādījās 1975. gadā. 1991. gadā Spānijas kailgliemezi reģistrēja Dānijā, bet Latvijā – 2009. gadā.

 

Vilcienu rekordi
Autori: Mikels Meisters, Anita Kantāne

603 km/h bija ātrums, ar kādu 2015. gadā testa trasē Japānā brauca vilciens “SCMaglev L0”, un tas ir ātruma rekords. Bet pamats mūsdienu ātrvilcienu rekordiem sākās 1800. gadu beigās ar virkni svarīgu izgudrojumu.

1879.  gadā kompānija “Siemens&Halske” prezentēja pasaulē pirmo elektrisko lokomotīvi, kuru tvaika vietā pa sliedēm virzīja elektromotori. No sliežu ceļam pāri novilktajiem vadiem vilciens varēja saņemt jaudu elektromotoram, izmantojot pantogrāfu – strāvu vadošu sviru, kas radīja kontaktu starp vilciena elektriskajām sistēmām un gaisvadu līniju.

Latvijas vagonbūves virsotnes meklējams 19. gadsimtā, kad Rīgā uzsāka ražot tādus pasažieru vagonus, kas atbilda visaugstākajiem pasaules standartiem.

 

Vulkāna izvirdums nozog vasaru
Autors: Nilss Halfdans-Hansens

Tamboras vulkāna izvirdums Indonēzijā 1815. gadā radīja lielāko ietekmi uz klimatu jaunāko laiku vēsturē. Nākamais gads pēc izvirduma, kad sals sasniedza rekordu, gan Eiropā, gan ASV iegājis vēsturē kā gads bez vasaras.

Pēc Tamboras vulkāna izvirduma atmosfērā nonāca aptuveni 100 miljoni tonnu sērskābes. Posts bija milzīgs. Eiropa piedzīvoja neražas gadus un līdz ar to arī lielāko badu 19. gadsimtā. Ķīnas ziemeļos no aukstuma bojā gāja koki, augu kultūras un mājlopi. Savukārt Āzijas dienvidrietumos pastiprinājās musoni, radot lielus plūdus, kuru dēļ izcēlās nāvējoša holeras epidēmija. Mēnešiem un gadiem pēc tam temperatūra pasaulē pazeminājās tieši par vienu grādu.

Mūsdienas zeme pamazām pārkarst, bet vai liels vulkāna izvirdums var likt temperatūrai pamatīgi noslīdēt kā 1816. gadā?

 

Gēnu mutācija, kas padara albīnus baltus
Autori: Šarlote Ančukova-Kēra, Anita Kantāne

Pasaulē vienam no 17 000 cilvēkiem ir albīnisms. Medicīnā par albīnismu sauc saslimšanu, ko izraisa pigmenta melanīna trūkums. Albīnisms ir raksturīgs gan cilvēku, gan dzīvnieku vidū. Albīnisma ārējās pazīmes ir neliels vai pilnīgs pigmenta trūkums matos, acīs un ādā. Neparastais albīnu izskats piesaista apkārtējo uzmanību. Pasaules vadošās modes dizaineru reklāmas kampaņās piedalās albīni modeļi. Sabiedrība ir kļuvusi tolerantāka pret citādo.

 

Anatomijas muzejā viss ir pa īstam
Autors: Māris Ķirsons

Latvijā ir dažādi muzeji, kuros krājas gadu desmitiem un pat simtiem senas relikvijas, kas saistītas ar kultūru, mākslu, saimniekošanu. Taču ir tikai viens – Anatomijas muzejs –, kas sākotnēji kalpoja kā mācību uzskates materiāls izvēlētās profesijas apguvē jaunajiem ārstiem.

Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta Anatomijas muzeja pirmsākumi meklējami īsi pēc Latvijas Republikas proklamēšanas pagājušā gadsimta 20. gados. Pašlaik muzejs iekārtots vēsturiskajā, 19. gadsimtā celtajā staļļa ēkā Kronvalda bulvārī 9, blakus anatomikumam. Anatomijas muzeja kolekcija nav unikāla, jo tādas savulaik tikušas veidotas pie ikvienas medicīnas zināšanu apguves vietas. Sākotnēji kolekcija bija pieejama tikai topošajiem mediķiem, tagad to var apskatīt jebkurš interesents.

 

Metālus iegūs no augiem
Autors: Mikels Meisters

Niķelis, kobalts, tallijs ir metāli, ko zinātnieki ir ieguvuši no augiem, kuriem piemīt īpaša spēja uzsūkt metālus no zemes. Līdz pat 25 procentiem no šo augu sulas var aizņemt metāli. Šie augi spēj izdzīvot tur, kur citi iznīkst.

Botāniķis Van der Ents strādā Kvīnslendas Universitātē Austrālijā un ir viens no zinātniekiem, kuri aizstāv domu, ka šādi augi var pavērt durvis uz jauna veida derīgo izrakteņu ieguvi. Pēc Van der Enta domām, tā var kļūt par papildinājumu tradicionālajai derīgo izrakteņu ieguvei.

 

Kosmosa uzņēmums grib attīstīt ātrumu uz Zemes
Autors: Henriks Bendikss

Kosmosa lidojumu kompānijas ir atklājušas, kādas priekšrocības ir raķešu palaišanai no jūras. Pārbūvētas naftas platformas padarīs kosmosa lidojumus drošākus un lētākus, un varbūt raķetes no tām pēc dažiem gadiem zibenīgi nogādās mūs atvaļinājumā uz Ņujorku.

Vairākas kosmosa lidojumu kompānijas jau ir sākušas palaist raķetes no pārbūvētiem kuģiem un naftas platformām vai arī plāno to darīt. Traucējošā trokšņa aizvākšana nav vienīgā priekšrocība, ko iegūst, pārvietojot palaišanas platformas no sauszemes uz jūru.

Amerikas kosmosa lidojumu kompānija “SpaceX” iztēlojas, ka palaišanas platformas atradīsies jūrā lielpilsētām, un ceļojums no Londonas uz Sidneju varētu aizņemt mazāk par stundu.

 

Vai vēja turbīnu troksnis kaitē veselībai?
Aurori: Mortens Kersids-Poulsens, Jenss Matīsens, Anita Kantāne

Vēja turbīnas rada tā saukto zemas frekvences troksni (10–160 Hz) un infraskaņu (4– 20 Hz). Cilvēkiem sadzirdamās skaņas parasti ir 50 līdz 12 000 Hz diapazonā. Tādējādi infraskaņa ir ārpus mums sadzirdamās amplitūdas, taču mēs dzirdam zemo frekvenču troksni. To mēs pazīstam kā kompresoru, transformatoru vai dīzeļa dzinēju dobjo dūkoņu.

2014. gadā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (ASV) publiskoja plašu pētījumu par vēja turbīnu ietekmi uz veselību. Zinātnieki secināja, ka troksnis neietekmē mūsu veselību tiešā veidā, taču var traucēt dažiem cilvēkiem tik ļoti, ka rada simptomus.

 

Čūsku karaliene anakonda
Autore: Šarlote Ančukova-Kēra

Anakonda mēdz svarā pārsniegt 300 kilogramus un garumā – astoņus metrus. Gigantiskā žņaudzējčūska, kas dzīvo Dienvidamerikas džungļos, var dažās minūtēs sašķaidīt aligatoru un vienā kampienā norīt briedi.

Zaļā anakonda pēc svara ir vislielākā čūska pasaulē. Tā mēdz svērt vairāk nekā 200 kilogramus. Vislielāko anakondu apkārtmērs ir kā traktora riepai. Savukārt, ja skatās pēc garuma, anakondu apsteidz tīklainais pitons, kam pieder pasaules rekords šajā kategorijā.

 

Pēta ziemas depresiju un sniedz ieteikumus
Autors: Jonass Meldals

Liels izaicinājums cīņā ar ziemas depresiju ir tas, ka ziemas tumsa katru gadu atgriežas. Tāpēc cilvēki ar noslieci uz ziemas depresiju viegli atgriežas negatīvās domāšanas modeļos.

Vērmontas Universitātes pētījums liecina par to, ka izvairīties no ziemas depresijas atgriešanās ir vieglāk, ja tiek saņemta psihologa palīdzība. Pētījumā 177 personas ar ziemas depresiju tika iedalītas divās grupās. Viena grupa tika ārstēta ar gaismas terapiju, kamēr otrai tika nodrošinātas sarunas ar psihologu tā sauktās kognitīvās uzvedības terapijas ietvaros, kur terapeits un pacients identificē un izaicina pacienta negatīvās domas un negatīvo pašuztveri.