diy

Īsteno savas idejas!

Aptuveni 650 lappuses pieredzes, pamācību, paraugu gada laikā saņem ikviens žurnāla "Dari Pats" abonētājs. Vairāk nekā 100 praktisku rakstu, kas soli pa solim atspoguļo dažādus darba etapus un iedvesmo darīt, uzlabot vidi, kurā dzīvojam. Par abonementu iztērētos pārdesmit eiro atpelnīs jau viens vienīgs projekts, ko realizēsiet pašu spēkiem. Vēl vairāk – uzbūvējot lielāku mēbeli vai paveicot mājas, dzīvokļa remonta procesa soli pašu spēkiem, atmaksāsies arī par vienu augstas kvalitātes instrumentu iztērētā nauda. Un, kad rokā labs instruments – prieks strādāt! Sākot apgūt praktiskās iemaņas no mazākiem, vienkāršākiem projektiem, kļūdu iespēja ir tikpat maza.

"Dari Pats" negarantē izdošanos no pirmās reizes, jo par jebkuru darbu, kas atspoguļots žurnālā četrās, piecās...desmit lappusēs, var uzrakstīt arī veselu mācību grāmatu. Katram projektam var būt alternatīvi risinājumi, darba procesa knifi  un savi zemūdens akmeņi, kas atklājas pamazām, ar pieredzi. 
Žurnāla galvenais uzdevums – iedvesmot sākt darīt, bet tālāk, kā zināms, darbs dara darītāju!

Normunds

  Normunds Laipnieks, žurnāla "Dari Pats" galvenais redaktors
  ABONĒ: DARI PATS

 

1700 kg betona kāpnes

Šajā numurā – iedvesmojoša fotoreportāža no kādu kāpņu izbūves. Šķietami gaisīgā konstrukcija sver 1700 kg – kāpnes slēpj pamatīgu metāla rāmi, kas ir ieliets betona apvalkā, būvējot uz vietas. Kāpņu izbūve nebija ne mēneša, ne divu projekts, darbs, tiesa, jāuzsver – bez īpašas steigas, ilga vairākus gadus paralēli visas mājas būvniecībai.

Saimnieku iecere par mūsdienīga interjera namu prasīja arī atbilstošas kāpnes uz otro stāvu. Tika izskatīti varianti ar koka, metāla, stikla, kompozītmateriālu izmantošanu, bet izvēle krita uz betonu. Tas ir robusts materiāls, kas mūsu prātos asociējas ar pamatīgiem, monolītiem betona klučiem, plātnēm, paneļiem. Bet to var izmantot, veidojot arī šķietami gaisīgu kāpņu konstrukciju. Un, pirmoreiz kāpjot pa šīm kāpnēm, prātam ir izaicinājums saprast – kā to var dabūt gatavu?!

Līdzīga tradicionālu koka kāpņu konstrukcija parasti sver līdz 200–250 kg. Izmantojot metāla nesošo konstrukciju, svars īpaši nepieaug. To var nedaudz palielināt rūdīta stikla margas. Taču šo betona kāpņu izgatavošanā izmantoto materiālu kopējais svars – 1700 kg, kas nozīmē pamatīgu slodzi gan uz pamatni, gan sienu, pie kuras nostiprināts augšgals. Lai nerastos problēmas, zem kāpnēm tika izveidots atbilstošs betona/mūra pamats. Savukārt augšgals balstās pret betona stabu un īpaši pastiprinātu pārseguma elementu. Lokveida forma mazina spiedienu uz pārsegumu.

Vairāk lasi žurnāla "Dari Pats" maija numurā!

 

Tests: 18V rokas ripzāģi

Rokas ripzāģim ir jābūt katra mājamatnieka darbarīku arsenālā. Tas ir neaizstājams, kad nepieciešams pārzāģēt lielu OSB vai saplākšņa plātni. Un akumulatoru versijā vēl arī parocīgi mobils.

Pirms pāris gadiem (sk. Dari Pats 04/2020) veicām līdzīgu akumulatora rokas ripzāģu testu. Toreiz pamatā testējām darbarīkus, kuri pēc cenas atrodas vidējās klases plauktā, un starp testā pārstāvētajiem zīmoliem bija Makita, DeWalt, Metabo, AEG. Piedalījās arī pāris ripzāģi no šodienas testa – Einhell, B+D modeļi, bet tie, protams izskatījās pieticīgāk uz 200 un vairāk eiro vērto ripzāģu fona (pēc cenas bāzes versijai). Šoreiz testēšanai savācām izteiktu budžeta klases ripzāģu kolekciju, kuru bāzes versijas cena – līdz 100 eiro. Zema cena praksē nozīmē, ka darbarīku izgatavošanā uz kaut ko ir ietaupīts. Pirmkārt, taupīts uz funkcionalitāti uzlabojošām ekstrām, lai gan (mārketinga nolūkos) pa kādai ekstrai ielikts katrā testa modelī: lāzers, darbagaisma, divdaļīga pēda, savietojamība ar (iegremdējamā ripzāģa) vadotni u. tml. Budžeta klases zāģos parasti neliek modernos motorus bez oglīšu birstēm, kas uzlabo efektivitāti. Konstrukcijā tiek izmantotas lētākas komponentes, piemēram, no ātrāk dilstošas plasmasas, kur topklasei izmanto metālu. Tās bieži ir jutīgas pret pārslodzi, tas ir, pārkaršanu. Tāpēc šos darbarīkus nevar izmantot nonstop 8 stundu darbam būvlaukumā ar 3–4 akumulatoru komplektu, ko pamīšus lādē.

Vairāk lasi žurnāla "Dari Pats" maija numurā!

 

Saved kārtībā māju!

Jeb 28 darbi pavasarim. Privātmāja prasa nepārtrauktu uzraudzību un laiku pa laikam pielikt roku, lai novērstu kārtējo defektu. Jo viss nolietojas! Privātmājas “ārtelpa”, tas ir, logi, fasāde, jumts, pagalma konstrukcijas u. tml. papildus pakļauti vides naidīgajiem faktoriem: nokrišņiem, salam, vējam, saules UV starojumam, kas paātrina nolietošanos. Ziema īpaši akcentē problēmas. Žurnālā apkopojām raksturīgas privātmāju problēmas, kas patiesībā ir itin viegli likvidējamas. Daži darbi paveicami pusstundā, citi prasīs dažas stundas vairāku dienu garumā. Taču tie visi ir vienkārši izdarāmi. Ticiet – labāk neatlikt uz nākamo gadu!

 Vairāk lasi žurnāla "Dari Pats" maija numurā!

 

Stikla starpsiena dušā

Stikla starpsienu var ierīkot jebkurā vannasistabā, tāpat arī citā telpā, ja vēlaties – virtuvē vai, piemēram, dzīvojamā izstabā, lai nodalītu darba vietas zonu u. tml. Dušas zonas nodalīšana ir populārākais stikla starpsienu izmantojums. Pirmkārt, tāda vizuāli un sajūtu līmenī nesamazina parasti ierobežotās vannasistabas telpas izmērus. Otrkārt, stikla starpsiena ir ļoti praktiska kopšanā – viegli noslaucīt tīru. Te gan var oponēt tie, kam mājās no ūdensvada nāk izteikti kaļķains ūdens, kura lāses apžūstot uz dzidra stikla atstāj labi redzamas pēdas. Perfekcionistus tas var kaitināt, un tad labāk izvēlēties matētu stiklu vai uzstādīt PVC auduma aizkaru.
Dari Pats piemērā vannasistabas telpa ir 140 cm plata. Tā kā ērtai ieejai dušas zonā jāatstāj vismaz 60 cm, tika uzstādīta 80 cm plata rūdīta stikla plāksne. Maldāties, ja domājat, ka rūdīta stikla plāksni var saplēst, uzgrūžoties vai viegli piesitot ar dušas galvu... Nesaplēsīsiet, pat ļoti stipri sitot!

Vairāk lasi žurnāla "Dari Pats" maija numurā!

 

Eksotiskas koksnes: par un pret

Dari Pats lasītāji, kas aizrāvušies ar koka darbiem, palaikam interesējas par eksotisku kokmateriālu pieejamību Latvijā. Īsā atbilde: tādi ir pieejami. Bet jautājums patiesībā ir plašāks nekā vienkārši, kur, ko un par cik var nopirkt. Eksotiskajiem kokmaterāliem līdzi nāk jautājums par to ieguves ētisko un likumisko pusi, bažas par intensīvas lietusmežu izciršanas ietekmi uz klimata pārmaiņām, par transportēšanas radīto ekoloģisko pēdu. Vai ieguvums ir cenas vērts?

Koksni pieņemts uzskatīt par klimatneitrālu izejmateriālu – sadegot vai sadaloties, satrūdot koksne izdala tādu pašu CO2 daudzumu, kādu uzņem augšanas procesā. Šo neitralitātes līdzsvaru izjauc patērētā enerģija, ko cilvēks pieliek, lai koku nozāģētu, transportētu un apstrādātu. Nebūtiski, kamēr tas notiek lokāli, bet visai pamatīgi, kad masīvkoks tiek vests pāri okeānam ar kuģi. Gan Eiropai, gan Ziemeļamerikai pietiek ar pašmāju koksni visu vajadzību apmierināšanai, bet kokmateriālu transportēšana no Āzijas, Āfrikas vai Dienvidamerikas atstāj pamatīgu CO2 pēdu.

Nekontrolēta tropu lietusmežu, kas tiek dēvēti par Zemes plaušām, izciršana, neatjaunojot tos, bet pārvēršot ganībās vai lauksaimniecības plantācijās (sojas, banānu u. c.), ir vēl viens arguments, kāpēc jāmazina pieprasījums pēc eksotiskām koksnēm. Amazones lietusmeži no 6 miljoniem km2 1970. gadā sarukuši līdz 5,2 miljoniem km2 2021. gadā. Taču izciršanas tempu pieaugums tieši beidzamajos gados ļauj ekspertiem prognozēt šo mežu sarukumu līdz pat 3,4 miljoniem km2 2030. gadā...
Pret ir daudz argumentu. Ja tomēr vēlaties izmantot eksotiskas koksnes, piedāvājam arī ieteikumus, kādu izvēlēties, lai kaitējums videi būtu minimāls.

Vairāk lasi žurnāla "Dari Pats" maija numurā!