STŪRE

Abonē šeit!

Šis nav kārtējais autožurnāls – jauno automašīnu katalogs. Bagāžas nodalījuma garuma milimetrus, motora griezes momenta ņūtonmetrus var atrast arī jebkura dīlera katalogā internetā. Mēs rakstam par autobraucēja ikdienas lietām – attiecībām uz ceļa, automašīnas uzturēšanas problēmām. Autobraucējiem, kas konceptuāli domā, kāds varētu būt viņa nākamais auto, stāstam par dažādu dzinēju priekšrocībām, auto pirkšanas zemūdens akmeņiem. Vēl jaunajā speciālizdevumā lasi:

 

Kad ampērs piesaka karu tradicionālajam litram

 

Izvēloties automobiļa dzinēja veidu, uz gaumi vien paļauties būtu neprāts. Protams, ja kādam ar muzikālo dzirdi apveltītam indivīdam gluži vienkārši patīk dīzeļa purk-šķa tonalitāte, tad – karogs rokā, un aidā lielceļos! Taču bieži vien dzinēju izvēlē vadāmies pēc stereotipiem, baumām, kaimiņu ieteikumiem un “manam draugam bija tāds gadījums...”. Tas arī ir mūsu autoparka lielākais drauds – konkrētām vajadzībām nepiemērots dzinējs. Tātad automobiļa izvēle sākas ar savu vajadzību analīzi. Nav sliktu dzinēju. Ir slikta izvēle. Izvēle, kas balstīta uz emocijām vai apkārtējo viedokļiem... Tātad, kāds dzinējs piemērotāks manam dzīvesstilam? Izvēlamies starp benzīna, dīzeļa, gāzes, elektro un dažādām hibrīdu variācijām.

 

Pērkot auto labākajos gados

 

Tikko no Vācijas. Viens saimnieks. Tas pats sirmgalvis, kurš reizi nedēļā braucis uz tuvējo pārtikas veikaliņu. Nobraukums? Kāds tur vēl nobraukums! Auto faktiski visus šos padsmit gadus stāvējis. Nekādu ieguldījumu – sēdies un brauc! ... Kurš spēj iedomāties vācieti, kas izdevis milzu naudu par premium segmenta automobili, kā minimums, ar 2,5 litru dīzeļdzinēju un vismaz 180 zirgspēku jaudu, papildu sporta vai maksimālā aprīkojuma paketi, lai dienā nobrauktu vien sasodīti smieklīgus dažus desmitus kilometrus? Grūti. Un tomēr mēs ticam... Stūres pētījums par tītajiem odometriem un citām shēmām tiem, kas izvēlas auto ar nobraukumu virs 200 000 kilometru.

 

Mīts par atlikušo vērtību

 

Patiesība, kas veca kā pasaule: tirgotājs izmanto jebkurus argumentus, lai pārdotu savu preci. Un autotirgus nav izņēmums. Vienam ir izdevīgāk uzsvērt pārdodamā auto komfortu, citam – ekonomiskumu, vēl kādam – inovatīvās tehnoloģijas jeb ekstras vai dizainu utt. Bet ir viens īpašs arguments – augsta atlikusī vērtība... Pētam, cik tas ir pamatots. Un uzreiz jāsaka, ka sagādāsim vilšanos tiem, kas domājas braucam auto ar “augstu atlikušo vērtību”. Vērtība itkā ir augsta, bet izmaksas tās iegūšanai – vēl augstākas.

 

Riepas. Labas prakses likumi

 

Latvijas autoparks ir vecs. Vecākais Eiropā. Ar riepām nav labāk. Iespējams, pat sliktāk. Netici? Pastaigā lēnītēm pa kāda lielveikala stāvvietu un papēti auto “apavus”. Skats bēdīgs. Daudz puspliku (arī jaudīgiem un dārgiem auto), daudz ziemas riepu vasarā, kas pats par sevi vēl nav nekas traģisks, bet tāds var kļūt, ja ar asfalta apgrauztām “kurpēm” turpināsim staigāt nākamajā sniegā. Nabadzība? Naudas trūkums? Taisnība. Esam trūcīgi. Bet kāpēc neizdarām kaut vai to, ko var bez naudas? ... Autožurnālistikas eksperts Atis Jansons atklāj nepatīkamās patiesības par akvaplanēšanu, par saķeres ar ceļu izmaiņām pie dažāda dziļuma riepu protektora, par gumijas novecošanu un citiem riepu parametriem. Paturi prātā: riepa ir gumijas gabals starp tevi un Svēto Pēteri!

 

1 km pašizmaksa jeb auto izdevumi, ko parasti nerēķina

 

Degvielas patēriņš jaunajam auto veido varbūt vien piekto vai pat desmito daļu no visiem izdevumiem. Tas jāpatur prātā, tīksminoties arī par superekonomiskajiem hibrīdiem, elektromobiļiem. Lauvas tiesu izdevumu jaunam auto veido iegādes cena. Vairākumā gadījumu to papildus sadārdzina kredīta procenti. Bet arī iegādes/operatīvā līzinga nomas izdevumi vēl nav viss. Apdrošināšana (gan OCTA, gan KASKO), nodokļi un nodevas, tehniskā apskate, apkopes, riepu iegāde un maiņa un daudzi citi šķietami nelieli izdevumi summā var veidot iespaidīgus skaitļus. Tad vēl jaunu auto gribas uzpasēt, naktīs novietojot apsargātā stāvvietā, tādu gribas arī vienmēr redzēt tīru, un neizbēgams jaunatklājums – lielāku pilsētu centros ir maksas stāvvietas...
Pētam, kā atšķiras viena nobrauktā kilometra pašizmaksa četriem dažādiem auto, pieņemot, ka katrs nobrauks 20 000 kilometru gadā un degvielas cenas paliks pašreizējā līmenī. 4 dažādi auto, izmaksu starpība – seškārtīga!

 

Izbrauc ar velo!

 

Veids, kādā auto 20. gadsimta sākumā iekaroja ceļa vidu, mūsdienās tiktu saukts par mobingu – psiholoģiskā terora veidu. Jātnieki, pajūgi, velosipēdi, kas itin labi sadzīvoja uz brauktuves, pakāpās sāņus, lai izvairītos no konflikta ar bīstamo, ātrāk skrienošo satiksmes dalībnieku. Ceļu satiksmes noteikumi (CSN) tikuši pakārtoti auto. Bet paturam prātā: citu satiksmes dalībnieku tiesības lietot publiskos ceļus nekad nav tikušas atceltas (izņēmums ir ātrgaitas ceļi, kas tiek attiecīgi norobežoti). Un netiks!... Eseja par velo un autobraucēju attiecībām.

 

Brīvdienas Kalifornijā

 

Kāds ir ideāls ceļojumu auto? Vienam tas ir sedana paplašinātais variants – hečbeks, citam vajag ietilpīgāku – vagona versiju, trešais dod priekšroku kārtīgai kempera piekabei – var pamest kempingā, kamēr apbraukā apkārtni. Bet, piemēram, turīgiem vācu pensionāriem starp Alpu kūrortiem patīk vizināties kabrioletos. Patiesi, gaumes jautājums! Tāda ir arī Kalifornija – ne jau vieta, bet Volkswagen California, guļambuss, kas jau vairāk nekā desmit gadu ir Venta un Daces favorīts... Patiess stāsts par 1991. gada VW Westfalia T4 California, kas drīz sasniegs pensijas vecumu, kad varēs pārcelties retro auto kategorijā (no 30 gadiem!) un baudīt “pensionāriem” pienākošās atlaides. Tomēr auto joprojām ir lieliskā formā – bauda ceļus gan tepat Latvijā, gan ārzemēs.

 

Nākotnes auto. Pa gaisu vai pilnīgā autopilotā

Vieni uzskata, ka satiksmes problēmas varētu atrisināt, liekot automašīnām pacelties gaisā. Citi meklē veidus, kā atbrīvoties no cilvēciskajām kļūdām un ļaut mašīnām braukt pašām... Inženieri joprojām saskata jaunas iespējas automašīnu uzlabošanai, un, iespējams, nākotnē mums automašīnai būs nepieciešama nevis garāža, bet nosēšanās laukums. Iespējams, ka pirmie sērijveidā ražotie lidojošie auto kļūs par realitāti jau 2020. gadā... Tesla automašīnas ar Autopilot sistēmu un Waymo (Google) pašbraucošie auto pa ASV ceļiem jau nobraukuši simtiem miljonu kilometru, un statistika liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos tie ir iesaistīti retāk nekā cilvēku vadītās mašīnas. Tomēr šad tad negadījumi tomēr notiek, un dažkārt tas ir tāpēc, ka cilvēki sagaida no mašīnām vairāk, nekā tās patlaban ir spējīgas dot.
Ieskats autonozares futūristiskākajās nākotnes vīzijās. Un, starp citu, ar pilnīgu autopilotu aprīkoti auto jau tiek testēti arī kaimiņu Igaunijā!

JAUNS IZDEVUMS! STŪRE!

Normunds Laipnieks
Jaunums! Stūre – jauns izdevums par auto tēmu. Radīts tiem, kuriem auto ir ikdienas dzīvesstila neatņemama sastāvdaļa.