Piederu laimīgajiem, kuriem darbs ir arī aizraušanās. Bet aizrauties ar kaut ko varu, kamēr jūtu izaicinājumu. Rutīna nomāc un atņem iedvesmu. Kad kļūst tiešām garlaicīgi, pārņem īstas gājputna ilgas pēc kaut kā tāla, nezināma un ļoti, ļoti aizraujoša. Pieredze rāda, ka tādām sajūtām pretoties nav vērts.
Strādāju DIENAS ŽURNĀLOS jau gadu un, paldies Dievam, ne dienu te vēl nav bijis jāgarlaikojas:). Ir ļoti daudz izaicinājumu un ārkārtīgi interesanti (un forši) cilvēki apkārt.
Vairāk par visu mīlu savus dēlus. Manas pilsētas ir Roma un Londona. Atpūšos pie jūras un kalnos. Mašīnā klausos ļoti skaļu mūziku. Man ir pāris draugu, ar kuriem ietu izlūkos. Un man nekad nav bijis jāšaubās, vai dzīve ir interesanta.

Sanda Krasta

Pasaulē notiek tik daudz aizraujošu lietu! Protams, izsekot līdzi visām nav manos spēkos, bet es meklēju un arī atrodu veidus, kā tikt līdz cerētajam. Ja kaut ko gribēsi, pavisam noteikti arī dabūsi. Vien saproti - „ko", tici tam un ej uz mērķi. Tāpēc darbs žurnālā „Ilustrētā Junioriem" man ir lieliska iespēja paplašināt redzesloku, uzzināt to, kas iepriekš pat sapņos nerādījās, izprast un iepazīt pasauli. To arī novēlu mūsu lasītājiem - Latvijas jaunajai paaudzei, kas jau tagad veido mūsu valsts nākotni. Tiekamies žurnāla lappusēs un kļūstam par to, ko vēlamies!

Džina Briška
Žurnāla “Una” galvenā redaktore

Labu domāt un labu darīt, ticēt pozitīvajam un mīlēt sevi, lai mīlestībā varētu dalīties  –  tas ir manas dzīves vadmotīvs. Jo viss, kas labi domāts, baro mīlestību. Un esmu pārliecināta, ka cilvēka domām piemīt spēks piesaistīt noteiktus notikumus mūsu dzīvē, un ja mēs domāsim par pozitīvo, tad to arī piesaistīsim.

Darbs zinātnes popularizēšanā ir mans aicinājums un sirdslieta.
Pasaules izzināšana, atklājumi, ceļojumi un izgudrojumi mani saistījuši jau kopš bērnības, kad lasīju Žilu Vernu un šķirstīju enciklopēdijas. Interese par dabaszinātnēm noteica to, ka iestājos LU Fizikas un matemātikas fakultātē. Vēlāk darbs preses izdevumos un reklāmas aģentūrā McCann-Erickson Riga palīdzēja saprast, kā uzrunāt plašu auditoriju.

Es esmu bagāts, Man pieder viss, kas ar mani ir noticis... Māra Čaklā reiz rakstītās dzejas rindas reizēm šķiet banālas, un tomēr jāatzīst – vārdi ir patiesi. Mēs katrs esam bagāts ar to, ko esam piedzīvojuši, izjutuši, izraudājuši, izlīksmojuši... Un esam bagāti arī ar to, ko gadījies redzēt, dzirdēt, iepazīt dažādos klātienes un neklātienes ceļojumos – braucot uz tuvām un tālām zemēm, satiekoties ar dažādiem cilvēkiem un klausoties viņu dzīves pieredzē, skatot fotogrāfijas, filmas, lasot grāmatas. Veidot žurnālu “Ilustrētā Pasaules Vēsture” ir kā doties piedzīvojumiem bagātā neklātienes ceļojumā apkārt pasaulei, turklāt cauri dažādiem laikiem. Dodamies ceļojumā kopā? Čemodāns vai mugursoma nav jākrāmē un aviobiļetes nav jāpērk, ir tikai jāatver un jāsāk lasīt žurnāls “Ilustrētā Pasaules Vēsture”. Tiekamies piedzīvojumā!

Mūsu redakcijas darbā pats svarīgākais ir dot lasītājiem iespēju ne vien uzzināt daudz jauna par leģendārām personībām un notikumiem, bet arī ļaut cilvēkiem pašiem izdzīvot šos likteņus un pavērsienus. Man pašai sagādā prieku ieraudzīt jauno it kā sen zināmās lietās. Un man patīk cilvēki, kas prot stāstīt stāstus. Tas padara manu darbu par prieku – tādēļ mans mērķis ir, lai „Leģendas” būtu prieks lasītājam!

Ja ir spēja pieņemt sevi tādu, kāds esi, arī attieksme pret visu apkārt notiekošo kļūst pozitīvāka. Droši var teikt – tā kļūst veselīgāka un optimistiskāka. Tad vairs nav problēmu par dzīvi priecāties ne tikai jaunībā, bet arī brieduma gados, nav grūti sapurināties jebkurās dzīves situācijās un atkal sākt visu no gala. Jo spēja mainīties vienlaikus ir arī attīstība. Savukārt tā nekad nav ar mīnusa zīmi. Tātad – ar smaidu pa dzīvi!

Pēc 17 intensīva darba gadiem laikrakstā “Diena”, kopš pagājušā – 2007. gada  nogales esmu “Mūsmājās”. “Dienas” skola palīdz izdzīvot un izrādās, ka žurnālu veidot arī var ar  prieku un azartu. No jauna būvēt ir vieglāk nekā remontēt, - bet “pastāvēs tas, kas pārvērtīsies” un tā tas arī šobrīd  notiek ar “Mūsmājām”.
“Pārmērīgs darbs notrulina personību,” un tāpēc īstā dzīve jāmeklē katram savās “mūsmājās” – kurinot kamīnu, pārbīdot mēbeles, gatavojot ēst, kopjot telpaugus, audzējot gurķus un tomātus. Arī pati to visu protu!

Dārzkopība man ir tuva jau kopš mazotnes, un pat apnicīgi garo biešu un kartupeļu vagu ravēšana patiku pret šo nozari nav spējusi iznīdēt.
Gan vidusskolā fakultatīvā kursa ietvaros apgūtās zināšanas par augu pavairošanu ar meristēmām, gan darbošanās ar sīpolpuķēm vasaru brīvlaikos Salaspils botāniskā dārza introdukcijas laboratorijā tikai vairoja manu interesi par augiem un dārziem. Vēlāk, studējot agronomiju, dažādos kursos apguvu papildu zināšanas gan par dārzu ierīkošanu, gan ziedu sakārtošanu.
Dārzam manā dzīvē ir ļoti nozīmīga vieta. Tajā var izmēģināt dažādus jaunus augus un šķirnes, izaudzēt dārzeņus ģimenei un nenoliedzami gūt pozitīvo lādiņu pēc garas un nogurdinošas darbdienas.
Dārzam bieži vien ir lielāka nozīme, nekā to apzināmies un spējam apjaust...

Būvniecība un remontdarbi, pa lielam ņemot, ir diezgan vienkārši darbi – galvenais ir pacietība un draudzība ar līmeņrādi. Bet rezultāts... Reti kurš cits mājas darbs spēj sniegt tikpat lielu gandarījumu kā svaigi izremontēta tīra istaba, kurā vēl jūtama krāsas smarža. Un gandarījums ir divkāršs, ja zinām, ka tas ir pašu paveikts, meistarus no malas pieaicinot tikai galējās nepieciešamības gadījumā. Manuprāt, “vienīgais un īstais” meistars ir katrā no mums, jo kurš gan vēl labāk saprot, ko mēs īsti vēlamies. Esmu atklājis “savu” meistaru un mēģināšu palīdzēt Jums atklāt “savējo”!

Mani absolūti sajūsmina šā laikmeta informācijas tehnoloģiju progress, kas milzu pasauli spēj pārvērst vienā nelielā ciematiņā. Un tieši tādēļ globālā tīmekļa kolosālās iespējas ir kļuvušas par manu jauno izaicinājumu!
Un tomēr fascinācija ar virtuālo vidi nespēj mazināt pārbaudīto vērtību spēku – mīlu labu literatūru, lielisku mūziku, daudz spilgtas saules, fotografēt cilvēkus un nirt tropisko jūru ūdeņos!

Roberts Griškevičs
Datorgrafikas un ražošanas nodaļas direktors

Roberts, pazīstams arī kā Robins, ir brīvdomātājs un mākslas/ mūzikas/ kino/ literatūras gardēdis. Viņš spēj atrast un salikt akcentus, kas ikvienam vākam liek iemirdzēties. Cieņā ir lietas ar vēsturi – vectēva boze, ādas soma, senas dziesmas...

Ārpus biroja Robins aizraujas ar dažādu piedzīvojumu meklēšanu, reizi pa reizei kopā ar dēliem kāpjot kalnos un atrodot nestandarta izpriecas tepat Latvijā.

Darba kolēģi mani uzskata “Par darba rūķi ar savdabīgu humora izjūtu” es pat diplomu šai sakarā esmu saņēmis!
Ar mani ir sarežģīti – esmu guvis grāmatvedības pārbaudījumu rūdījumu un gadiem ejot varu apstiprināt sensenu grāmatvežus raksturojošu pazīmi: “Grāmatveži ir kā čūskas – ja neuzkāpj - tad neiekodīs. Ar šņākšanu gan būs vienmēr jārēķinās”!
Protams, mēģinu neatpalikt no saviem darba kolēģiem izglītības druvās, jo daudz lasu (visbiežāk gan pasakas saviem bērniem), skatos televizoru (spiestā kārtā gan vairāk sanāk pieskaņoties Cartoon Network repertuāram), apmeklēju kultūras un sporta pasākumus (mani bērni ir ļoti kulturāli un tiek sportiskā garā audzināti), tāpat piedalos rokdarbu aktivitātēs (pagaidām gan kā novērotājs) un vispār - interesējos par visu labo un skaisto!
Visādi citādi (pat ja neņemam vērā visu iepriekš minēto) esmu lāga cilvēciņš!